Austrumeiropas iedzīvotāji ir brīdināti par krasām laikapstākļu izmaiņām dažos Eiropas reģionos. Ir saņemta jauna informācija, un tā ir biedējoša. Meteorologi paziņojuši, kam gatavoties.
Pēdējās dienās daudzviet bija vērojams ievērojams gaisa temperatūras kāpums un jūras ūdens sasilšana, kam sekojoši daudz kur ir sākusies pludmales sezona.
Baltijas jūras temperatūra ir svārstās no 14 līdz 18 grādiem, un daudzi atpūtnieki jau ir sākuši peldēties. Vēja gandrīz nav. Tomēr ir jauna informācija, un tā ir biedējoša.
Saskaņā ar zināmā sinoptiķa Jevgeņija Tiškoveca teikto, laika apstākļu idilli drīzumā pārtrauks spēcīgs vējš, kura brāzmas pastiprināsies līdz vētrai 23 metri sekundē. Tā rezultātā viļņi Baltijas jūrā sasniegs 2-2,5 metru augstumu. Tas apgrūtinās tūristu atpūtu, jo vētras laikā ieiet ūdenī ir ārkārtīgi bīstami.
Tu droši vien nokritīsi no krēsla, kad uzzināsi, kāds ir Allas Pugačovas pensijas apjoms
Turklāt sausais un karstais laiks, kas izveidojies lielākajā daļā Eiropas teritorijas, ir palielinājis ugunsgrēku risku. Jau 26. maijā ugunsbīstamība sasniegs augstu līmeni Eiropas centrālajos reģionos, bet Eiropas dienvidos – ārkārtas stāvokli.
Lasi vēl: Izvēlamies bez ķīmijas! Kas jāzina ikvienam, dodoties uz tirgu, lai iegādātos jaunos kartupeļus?
Nedēļas nogalē Austrumeiropā saglabāsies silts un skaidrs laiks ar temperatūras svārstībām no +22 grādiem dienvidos līdz +28 grādiem ziemeļos.
Lasi vēl: Zodiaka zīmes, kuru personīgajai dzīvei 2024. gada jūnija sākumā gaidāms straujš pavērsiens
Vētras priekšvēstneši ir dažādi laika apstākļu un dabas parādību indikatori, kas signalizē par gaidāmajām spēcīgajām vēja brāzmām, lietusgāzēm un iespējamiem negaisiem. Viens no galvenajiem priekšvēstnešiem ir straujas un dramatiskas atmosfēras spiediena izmaiņas. Barometra rādījumu pazemināšanās liecina par tuvojošos vētru, jo zemāks spiediens bieži saistīts ar nestabilām laika apstākļu sistēmām.
Debesu izskats un mākoņu veidošanās ir citi būtiski rādītāji. Tumši, zemu esoši mākoņi, it īpaši gubu mākoņi, kas ātri attīstās vertikāli un kļūst par lietus un negaisa mākoņiem, norāda uz gaidāmo vētru. Līdzīgi arī zemi pelēki vai zaļgani mākoņi ir bieži vētras pavadoņi.
Vēja ātruma un virziena izmaiņas ir vēl viens svarīgs signāls. Strauja vēja stipruma palielināšanās vai vēja virziena maiņa var norādīt uz vētras tuvošanos. Piekrastes rajonos var novērot stipras vēja brāzmas no jūras, kas bieži vien ir pirmais vētras signāls.
Gaisa temperatūras un mitruma izmaiņas ir citi indikatori. Pirms vētras bieži novērojama pazemināta temperatūra un paaugstināts gaisa mitrums, kas rada smacīgu sajūtu. Šīs izmaiņas ir saistītas ar siltu un mitru gaisa masu, kas saduras ar aukstāku gaisu, izraisot atmosfēras nestabilitāti.
Dzīvnieku un putnu uzvedība arī var būt vētras priekšvēstneši. Daži dzīvnieki un putni kļūst nemierīgi vai meklē patvērumu vēl pirms vētras sākšanās, jo tie spēj uztvert atmosfēras spiediena izmaiņas un citas dabas norādes. Ūdens virsmas izmaiņas ir īpaši būtiskas jūras vai lielu ezeru tuvumā. Palielināta viļņu aktivitāte un stipras paisuma un bēguma plūsmas var liecināt par gaidāmo vētru.
Bet ko mēs sagaidīsim – Latvijā? Šeit arī sinoptiķi ir nobažījušies. Noskaidrosim, kāpēc.
Turpinājumu lasiet nākošajā lapā